YFU

Uz Sākumu
YFU Facebook lapa
YFU twitter lapā
YFU 2013
 


Intervija ar Reini Rasmani

Pastāsti, kā Tu nonāci līdz domai doties apmaiņas gadā! No kurienes par šādu iespēju uzzināji?

Viss sākās ar to, ka šķirstot avīzi, ieraudzīju YFU atvērto durvju dienas reklāmu. Nevienam neko īpašu nesakot, aizgāju, paklausījos, paskatījos uz jau bijušajiem studentiem. Pēc tam vienu vakaru pateicu vecākiem, ka ir tāda iespēja un ka man tas liekas ļoti interesanti. Man par lielu brīnumu, mamma iepriekšējā vakarā tētim bija teikusi, ka, ja Reinis, izdomātu doties mācīties uz ārzemēm, viņa ar vieglu sirdi un neuztraucoties, varētu mani palaist. Tad sapratām, ka tā bija zīme un sākās valsts izvēle. Negribēju Eiropu, jo uzskatīju, ja dodos kaut kur, tad gana tālu no Latvijas un vēlējos iemācīties jaunu pasaulē izplatītu valodu. Sākumā bija doma par Japānu (kaut neēdu zivis), bet tur mācību gads sākas martā, līdz ar to biju nokavējis pieteikšanos. Tad pēc izslēgšanas metodes atlika Čīle, Meksika, Bolīvija, Kolumbija un vēl pāris eksotisku galamērķu. Vecāki bija pret Brazīliju, jo uzskatīja, ka tur ir traki futbola fani un ir daudz nekārtību, Kolumbija raksturojas ar aizliegtām vielām, bet Čīlē vajadzēja spāņu valodas priekšzināšanas. Meksika no atlikušajām izcēlās un sapratām, ka tā ir īstā izvēle!

Ko Tu pats pirms tam zināji par Meksiku?

Pirms sava apmaiņas gada, par Meksiku zināju tikai to, ko visi pārējie – ēzeļi, lielas cepures, tekila un ūsas. Realitāte ir pavisam citādāka. Kad ieraudzīju savu pilsētu Monterrey Google attēlos, aizrāvās elpa. Milzu kalni visapkārt 5 miljonu iedzīvotāju pilsētai.

Vai atceries savas pirmās dienas Meksikā?

Atceros, ka visus studentus sagaidīja lidostā, no kuras tālāk mūs nakts melnumā veda uz entry-week norises vietu. Mēģināju gulēt, taču autobusā bija ļoti auksts. Nodomāju, nu gan Meksikai klimats. Kad nonācām galamērķī, izkāpjot no autobusa, ārā bija tik silts, ka sapratu tas bija gaisa kondicionieris. Tāpat nākamajā rītā, paverot balkona aiskarus, pavērās pārsteidzošs skats – saule, palmas un simtiem mazu ieliņu, pa kurām pārvietojās vēl vairāk iedzīvotāju, kuri, kad naktī atbraucām, nebija nekur manāmi.

Kā Tev galu galā gāja ar šīs valodas apgūšanu?

Pēc aptuveni 3 mēnešiem skolas solā, biju iemācījies sarunvalodu. Ļoti daudz palīdzēja skolas biedri, arī skolotāji bija iecietīgāki pret mani.

Kāda bija Tava viesģimene, kurā pavadīji apmaiņas gadu? Kas ir tās lietas, kas viņiem ir svarīgas?

Tur man bija vecāka viesmāsa, kas izskatās kā īsta modele, brālis, kurš daudz iesaistījās sociālajās aktivitātēs un mīļa mamma, kas īstajos brīžos spēja mani uzmundrināt, kad skumu pēc mājām. Arī mājkalpotāja Reina bija daļa no ģimenes. Lai kā es uzklātu savu gultu, viņa to vienmēr pārklāja pa savam. Kā jau īstās meksikāņu ģimenēs, man bija apmēram 10 brālēnu un māsīcu, tāpat kaimiņiene bija biežs viesis mūsmājās. Par cik meksikāņi ir diezgan reliģiozi, tad viņiem bija būtiski, lai nestaigāju pliks pa mājām un svētdienās eju uz baznīcu. Pirmo lietu izpildīju, bet, kas attiecas uz baznīcu, tā nebija tik spiesta lieta. Kad vēlējos, tad kopā ar ģimeni aizgāju.

Kā Tu aizpildīji savu brīvo laiku?

Skolā bija jāizvēlas obligātais pēcstundu izvēles priekšmets. Pirmajā pusgadā paņēmu basketbolu, bet otrajā salsu. Bez tam pēc stundām draugi bieži aicināja doties viņiem līdz, sākumā pat nesapratu, uz kurieni mani ved un ko mēs darīsim – biju kāpt kalnos, pēc skolas bieži devos uz vietējo sporta laukumu, kur sākumā spēlēju basketbolu ar vēl 2 čaļiem, bet pēc tam tikai nacionālo sportu - futbolu ar pārējiem vietējiem.

Kas bija lielākais pārsteigums, ko nebiji gaidījis Meksikā?

Neviens piektdienas un sestdienas vakars netiek pavadīts mājās! Kādam vienmēr ir ballīte, dzimšanas diena vai citi svētki. Svētdienas ir ģimenes dienas, kad vienmēr visa ģimene devās pie omas un opja, kur padsmit cilvēku skaitā ēdām tako, gājām uz baznīcu, runājāmies, strīdējāmies par to, kura no divām mūsu pilsētas futbolkomandām ir labākā un vienkārši jauki pavadījām laiku.

Kas ir labākais, ko Tev ir devis gads Meksikā?

Ja jānosauc viena lieta, tad tās ir neaizmirstamas sajūtas. Šīs sajūtas rada draugi, valoda, cilvēki, ēdiens, vide, ikdiena un vēl daudz citu lietu. Tas viennozīmīgi bija līdz šim manas dzīves labākais gads!

Kāpēc tu ieteiktu jauniešiem no Latvijas savu apmaiņas gadu pavadīt Meksikā?

Es ieteiktu doties apmaiņas gadā vienalga uz kurieni, jo visur būs vienkārši lieliski! Meksikā cilvēki ir atvērti, komunikabli un dažkārt kaitinoši, taču tas viss piederas pie lietas būtības. Ir nemitīgas izpriecas un svētki, un tu nekad nezini, kas tevi sagaida – varbūt arī tu nokļūsi ģimenē, kur omai ir baseins un onkulim privātā lidmašīna! Visur būs atšķirīgi, bet jebkurā gadījumā - fantastiski!




Oktobris - ASV mēnesis - intervija ar Valdi Salaku

Augusts - Austrālijas mēnesis - intervija ar Kārli Robežu

Jūlijs - Venecuēlas mēnesis - intervija ar Ilvu Čamperi

Jūnijs - Vācijas mēnesis - intervija ar Valtu Grīnbergu

Maijs - Japānas mēnesis - intervija ar Georgu Sīli

Aprīlis - Čīles mēnesis - intervija ar Līvu Leščinsku

Marts - Šveices mēnesis - intervija ar Madaru Puli

Februāris - Nīderlandes mēnesis - intervija ar Sanitu Dzelmi

Janvāris - Francijas mēnesis - intervija ar Alīnu Klaševu


YFU Latvija, Krišjāņa Valdemāra iela 14, 2. stāvs, 5. kabinets, Rīga, LV-1010, tālrunis 67212025, 27706596, dizains: 3ddesign.lv